Kā ietaupīt naudu uz ēdienu

Pārtika ir tā lieta, kur cilvēki tērē diezgan daudz naudas. Protams, jāēd ir un nevajadzētu neēst tikai tāpēc, lai ietaupītu naudu. Taču ir iespējams ēst savādāk, lai to izdarītu. Protams, pats tipiskākais – veikala apmeklēšana. Vislielākā problēma pērkot pārtiku – vienmēr tiek nopirkts kaut kas lieks vai arī pārāk daudz. Viena metode, lai nenopirktu liekas preces – veidot iepirkumu sarakstu, kā arī pie tā stingri turēties. Tas ne vienmēr izdodas, dažreiz saraksts tiek aizmirsts mājās vai arī to vienkārši ir slinkums rakstīt.  Citreiz veikala apmeklējums ir spontāna ideja, tāpēc pat neienāk prātā rakstīt kaut kādus iepirkuma sarakstus. Otrs veids kā ietaupīt – iet uz veikalu pēc iespējas retāk, piemēram, reizi nedēļā (crédito a largo plazo). Tā kā iepērkoties lielākoties tomēr gadās nopirkt kaut ko nevajadzīgu, tad retāk ejot uz veikalu arī nevajadzīgās lietas būs mazāk. Cilvēki arī bieži vien tā dara – nedēļas nogalē dodas uz veikalu un iepērk pārtiku visai nedēļai. Tad gan iepriekš rūpīgi jāizdomā kādus ēdienus gatavot, lai iepirktu pareizos produktus, kuri nav jāapēd jau 2-3 dienās pirms tie sabojājas. Citreiz sanāk sapirkt tik daudz produktus, ka nemaz to visu nevar apēst, tāpēc nākas mest ārā ēdienu. Ārī tā sanāk lieka naudas izšķērdēšana uz ēdiena rēķina. Lai no tā izvairītos jācenšas vienmēr pievērst uzmanību produktu derīguma termiņiem. Ja visiem nopirktajiem produktiem būs tikai pāris dienu derīgums, tad to visu nāksies uzreiz izlietot, lai nebūtu jāmet ārā. Augļus vai dārzeņus bieži vien var nopirkt arī daļēji gatavus – tādējādi būs jāpagaida vairākas dienas pirms tos varēs ēst. Ja uzreiz nopērk ļoti gatavus augļus, tad tos jāēd uzreiz, pirms tie sabojājas. Vēl laba metode kā ietaupīt – censties pirkt pēc iespējas vairāk nocenotās preces. Šeit gan jāuzmanās, jo bieži vien nocenotajām precēm derīguma termiņš ir ļoti neliels, un tieši tāpēc tās ir nocenotas. Citreiz atlaide var būt mānīga – it kā liekas, ka nocenotā prece ir lētāka, tāpēc ir jāņem tieši tā, taču varbūt citas firmas (tā pati prece) arī bez atlaides ir lētāka. Būtu jāpievērš uzmanība arī tilpumiem, jo citreiz nocenotā prece ir vislētākā, taču tās tilpums tomēr ir nedaudz mazāks, tāpēc tā summa sanāk tāda pati vai pat lielāka nekā citām līdzīgām precēm. Tad arī vienmēr var aizstāt preces. Piemēram, ir plāns gatavot rīsus ar piedevām, taču makaroniem ir atlaide, bet rīsiem nav. Tad var pamainīt izplānoto ēdienkarti un aizstāt rīsus ar makaroniem. Ļoti daudziem produktiem ir šādas preces, ar ko var aizstāt. Protams, nevajag pirkt kaut ko tikai tāpēc, ka ir atlaide, un ne visas preces iespējams aizstāt ar kaut ko citu. Turklāt ēdienkartei jābūt daudzveidīgai, lai uzņemtu visas nepieciešamās minerālvielas un vitamīnus. Ēdienkarti var dažādot arī ik pa laikam ēdot ārpus mājas vai iegādājoties jau gatavu ēdienu, piemēram, salātus veikalā. Ēšana ārpus mājas sanāk dārgāk nekā gatavot mājās, taču tas ietaupa gatavošanas laiku un aiztaupa netīro trauku kaudzes. Šādu opciju var izmantot, ja mājās īsti nav no kā pagatavot labas vakariņas un negribas iet uz veikalu. Īstenībā, veikala apmeklējums var beigās izmaksāt vairāk nekā paēšana ārpus mājas, jo var paslīdēt roka un atkal iepirkumu grozā parādīsies preces, pēc kurām nemaz negājām uz veikalu http://www.oprestamos.com/.